Draudzeni krāpj vīrs – vai pastāstīt viņai?

Iedomājies, ka ir saulaina un citādi brīnišķīga pavasara diena, kas kļūst pavisam ne brīnišķīga, jo tu negaidīti uzzini, ka tavu labāko draudzeni krāpj vīrs/draugs. Ko darīt? Iespējams, ka pirmais impulss ir tūlīt pat viņai to pastāstīt. Bet vai to vajag darīt? Vai labāk vēl apdomāties vai tomēr steigšus informēt draudzeni? Mūs konsultē praktiskā psiholoģe Evita Štāla (psihe.1w.lv, tālr.: 29125961) un psiholoģe Kristīne Caturova (tālr.: 29269838).

Viennozīmīgas atbildes, kā rīkoties pareizi un labi situācijā, kad uzzini – draudzeni krāpj vīrs, nav

Kā būtu pareizi rīkoties? Vari pateikt, nodomājot pie sevis – kāda gan stulbene, pati neredz! vai pateikt, domājot, ka tā ir īstas draudzības izpausme. Vari neteikt un domāt – ak, nabadzīte, nu kā akla vista vai neteikt, jo baidies, ka tā sabojāsi attiecības vai neteikt, jo īstai draudzenei jābūt diskrētai un nav jājaucas cita personīgajā dzīvē. Tajā pašā laikā, draudzene tavu motīvu nezina! Tu nesaki, jo gribi būt diskrēta, taču draudzene to uztvers kā nodevību utt.

Evita Štāla piekrīt, ka cilvēkiem bieži vien ir svarīgi rīkoties vai nu pareizi vai labi. Šajā situācijā, iespējams, vairākums domās, ka jāizstāsta draudzenei. Bet vai tas būs labi? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Vai tu jutīsies labi, ja būsi ar savu patiesību ielauzusies otra jūtās, otra dzīvē un pasaulē, to vienā mirklī, iespējams, izjaucot. Jaunumi draudzenei var izraisīt histērijas lēkmi un tu būsi tā, kas to izsaukusi. Tas nozīmē, ka ne vienmēr visu var mērīt pēc labi un pareizi, jo šādās situācijās parasti cilvēka jūtas ir ambivalentas. No vienas puses – cilvēku nomoka tas, ka viņš zina kaut ko tādu, kas noteiktu sāpinās tuvu cilvēku. No otras puses – bailes par to, kā draudzene uztvers to, ka tieši tu to viņai dari zināmu.

Iespējams, ka draudzene jau zina par krāpšanu, bet izvēlas neredzēt

Evita Štāla uzsver, ka bieži vien sievietes zina par savu vīru ārlaulības sakariem, par viņu aizraušanos ar kolēģi vai senu paziņu. Citas sievietes pat apzinās ieguvumus no šādām attiecībām, tādējādi iegūstot arī sev vēlamo. Principā tā ir sava veida manipulācija – viens jūtas kaut kādā veidā vainīgs, otrs savukārt zina, kā panākt sev vēlamo, tādējādi maskējot savu aizvainojumu un sāpes. Savstarpējās attiecības cilvēkiem mēdz būt ļoti dažādas, un, iespējams, tev kā draudzenei tās var nebūt saprotamas, bet savukārt pašam pārim tās ir iekārtotas ar saviem noteikumiem. Tā ir katra paša izvēle. Tu kā draugs vari tikai rosināt dažādas sarunas par šo tēmu.

Kristīne Caturova uzdod retorisku jautājumu, vai tad draudzene prasījusi padomu, kad izvēlējās savu partneri? Droši vien, ka nē. Tā bija viņas izvēle. Un arī pārējais ir viņu attiecības. Visdrīzāk, ka viņa jau zina vai nojauš par vīra neuzticību. Tu taču nepārzini viņu laulības dzīves nianses, varbūt, ka viņiem ir kaut kādas savstarpējās vienošanās. Lai laulātie paši risina savas attiecības, trešais šeit ir lieks. Draudzenei pašai jāpieņem lēmums šķirties vai piedot. Iekāpjot attiecību trīsstūrī un kļūstot par glābēju (paglābt draudzeni no krāpnieka), tas ved pie riska pēc mirkļa kļūt par upuri (vainīgo ģimenes sabrukšanā).

Šis jautājums ir par sieviešu draudzību, nevis par partneru attiecībām. Gribās saņemt to vienu vienīgo pareizo atbildi, taču dzīvē ir dažādi apstākļi un situācijas. Lēmums par savu izvēli jāpieņem pašai. Draudzenei ir cita loma un draudzībai ir savi savstarpējās saskares punkti. Tu vari būt viņai blakus, uzklausīt un ļaut izdusmoties vai izraudāties. 

Svarīgi saprast savu motivāciju, varbūt tā nemaz nav tik pozitīva

Evita Štāla: «Vēl ir vērts aizdomāties, vai, nododot tālāk informāciju, es pats akli nesekošu savām egoistiskām vēlmēm un vai esmu gatavs sekām? Lai cik tas sākotnēji neizklausītos absurdi, bet cilvēkiem ir interesantāk, ja otram dzīvē neveicas vai sāp, tādā veidā viņš pats jūtas vērtīgāks vai līdzīgāks otram un ir iespēja otru mierināt. Vienmēr pirms svarīgiem lēmumiem vajag pajautāt vispirms sev, ko tas man nozīmē. Tad var iedomāties un domās sev pajautāt, ko gan mana draudzene vēlētos, lai es šajā situācijā daru? Galu galā tā ir viņas dzīve, viņas attiecības un laulība. Un tad atliek vien būt godīgai un respektēt to, kas tev šķiet un ko vēlētos draudzene».

Ja izvēlies stāstīt, kas būtu jāņem vērā

Kristīne Caturova: «Pirmais, ko vajadzētu noskaidrot pirms turpmākās rīcības, vai šī informācija ir patiesa – varbūt tās patiešām ir tikai draudzīgas un koleģiālas attiecības ar sveiciena buču uz vaiga. Stāstot to draudzenei, būsi kļuvusi par tenku vāceli. Ja draudzene šo informāciju uzzina no citiem avotiem, tad paliec neitrāla un nestāsti, ka es jau to zināju. Ja tomēr esi nolēmusi stāstīt par vīra krāpšanu draudzenei, ņem vērā, ka negatīvā un skumju pilnā reakcija no draudzenes būs jāuzņem tieši Tev. Svarīgi, kā informācija tiek pasniegta – pēc iespējas neitrālāk, nedodot padomus un nemācot, kā dzīvot tālāk».

Evita Štāla: «Ir cilvēki, kuri ar esošo informāciju dodas pie paša iespējamā krāpēja un dara zināmu, ka viņam pašam situācija ir jāatrisina. Iespējams, tādā veidā cilvēki domā, ka pārmāca otru un panāk kaut kādu rīcību no tā, kurš krāpj. Tāpat var gadīties uzzināt, ka patiesībā vīrs nekrāpj jūsu draudzeni un tas ir bijis pārpratums».  

Vai esam upuri tikai tad, kad to vēlamies?

Mēdz teikt, ka krāpj tikai tos, kas to pieļāvuši. Diskusijās dzirdam, ka cilvēkus jau kaitina mūsdienīgā psiholoģiskā pieeja, ka mēs kļūstam par upuri, jo mūsos ir vajadzība par tādu būt; mūs čakarē, mūs krāpj, jo esam to pelnījuši/gribējuši/izsaukuši. Kristīne Caturova: «Mēs kļūstam par upuri tajā gadījumā, ja nokļūstam attiecību trijstūrī «glābējs-upuris-varmāka». Šādās lomās varam nonākt jebkurās attiecībās. Tādēļ svarīgi izprast sevi, signālus, kas varētu liecināt, ka esmu šajā lomā nonākusi, tad «kāpt ārā» no šī trijstūra, bet tas jau būtu cita raksta temats».

Iveta Odiņa
http://www.calis.lv/spogulis/psihologija/passajuta/draudzeni-krapj-virs-vai-pastastit-vinai/